Berlīne nav tikai vienkārši Vācijas galvaspilsēta – došanās ceļojumā uz Berlīni ļaus piedzīvot izteiktu kultūras dažādību, vietējo iedzīvotāju atvērtību un sajust, kā pilsēta dzīvo savu dzīvi ārpus rāmjiem. Atšķirībā no daudzām citām lielpilsētām, Berlīne ir pārsteidzoši nepiespiesta. Tās noskaņā nav jūtams tradicionālais galvaspilsētas augstprātīgums – drīzāk tā aicina būt brīvam un būt sev pašam. Berlīne necenšas iespaidot ar savu spožumu, tā vietā tā ielūdz uz dialogu – ar vēsturi, ar sabiedrību, ar mākslu un idejām.

Šī pilsēta ir kā mozaīka – dažādi rajoni ar saviem raksturiem, valodām un dzīves ritmiem, kas saplūst vienotā, unikālā Berlīnes atmosfērā. Te satiekas bohēma ar modernismu, alternatīvais dzīvesveids ar akadēmisko pasauli, un viss notiek ar zināmu ironiju un vieglumu. Berlīnieši ir pazīstami ar savu tiešumu, bet arī ar iecietību – tas rada vidi, kurā vari būt gan ceļotājs, gan piedzīvojumu meklētājs, gan novērotājs, nejūtoties svešs.

Piedāvājam apskatīt piecas apskates vietas, kuras viennozīmīgi jāiekļauj savā ”must see” sarakstā!

Berlīnes katedrāle

Berlīnes katedrāle (Berliner Dom) ir viena no ievērojamākajām un reprezentablākajām baznīcām Vācijā. Tā pārstāv vācu protestantisma garīgo centru un ir arī viens no spilgtākajiem vēlā historisma arhitektūras paraugiem Berlīnē. Tā celta 19. gadsimta beigās un atklāta 1905. gadā. Tā simbolizēja ne tikai reliģiju, bet arī impērijas varenību un Berlīnes kā galvaspilsētas statusu. Katedrāles arhitektūrā apvienotas dažādas stilistiskas ietekmes – tās centrālais kupols un simetriskais izkārtojums veido monumentālu iespaidu, taču iekšpusē redzamas arī baroka un renesanses detaļas. Tā nav tikai dievnams – tā ir kultūras telpa, kur bieži notiek arī koncerti, izstādes un citi publiski pasākumi.

Berlīnes Televīzijas Tornis

Berlīnes televīzijas tornis (Fernsehturm) ir viens no atpazīstamākajiem Berlīnes simboliem un augstākais būvju objekts Vācijā. Tā augstums sasniedz 368 metrus, un tas tiek izmantots radio un televīzijas raidīšanai. Tornis tika uzbūvēts 1960. gadu beigās, toreizējās Vācijas Demokrātiskās Republikas laikā. Tā būvniecības mērķis bija parādīt Austrumberlīnes attīstību un tehnoloģisko progresu, tādējādi kalpojot arī kā politisks simbols. Tas tika celts centrālā vietā, netālu no vēsturiskā pilsētas centra, lai tas būtu redzams no dažādām Berlīnes vietām. Apmeklētājiem ir pieejama novērošanas platforma aptuveni 200 metru augstumā, kā arī rotējošs restorāns, kur var apskatīt pilsētu 360 grādu skatu leņķī. Skats aptver visu Berlīni, un labā laikā redzamība var sasniegt pat 40 kilometrus.

East Side Gallery

East Side Gallery ir garākais Berlīnes mūra posms, kas mūsdienās kalpo kā brīvdabas galerija. Tā atrodas pie Šprē upes, un tās kopējais garums ir aptuveni 1,3 kilometri. Šis fragments tika saglabāts un pārveidots pēc mūra krišanas 1990. gadā, kad vairāk nekā 100 mākslinieki no 20 dažādām valstīm tika aicināti radīt gleznas uz šī kādreizējā robežmūra. Galerija ir unikāls kultūras un vēstures apvienojums – tā vienlaikus kalpo kā piemiņa par dalīto Vāciju un mākslas izpausmes platforma, kas runā par brīvību, cerību un pārmaiņām. Tā nav klasiska mākslas galerija ar ieejas biļetēm un sienām – tā ir pieejama visiem, jebkurā laikā, kā daļa no pilsētas ielas ainavas.

Muzeju sala

Muzeju sala (Museumsinsel) ir Berlīnes vēsturiskā muzeju zona, kas atrodas uz salas Šprē upē pašā pilsētas centrā. Šis ir viens no nozīmīgākajiem kultūras kompleksiem Vācijā un visā Eiropā. Kopš 1999. gada tā ir iekļauta arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šī vieta izceļas ar to, ka uz vienas nelielas salas koncentrēti pieci lieli valsts muzeji, kas veido vienotu arhitektonisku un kultūras ansambli. Muzeji tika būvēti laika posmā no 19. līdz 20. gadsimta sākumam, un katrs no tiem pārstāv noteiktu laikmetu vai tematisko fokusu – no antīkās pasaules līdz klasiskajai mākslai un arheoloģijai.

Reihstāga ēkas jumts

Reihstāga ēkas jumts ir viena no nozīmīgākajām mūsdienu arhitektūras un simboliskajām vietām Vācijas galvaspilsētā. Tā centrā atrodas stikla kupols, kas tika izveidots pēc ēkas atjaunošanas 1990. gadu beigās. Kupola autors ir britu arhitekts Normans Fosters, un tā tika atklāta 1999. gadā, reizē ar Vācijas parlamenta (Bundestāga) atgriešanos vēsturiskajā ēkā. Ap kupolu ved spirālveida gājēju celiņš, pa kuru var uzkāpt līdz augšai un baudīt panorāmas skatu pār Berlīni. Skats sniedzas uz pilsētas galvenajiem rajoniem, un labos laikapstākļos redzamība ir plaša un iespaidīga. Apmeklētāji var brīvi pārvietoties, un ieeja kupolā ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja reģistrācija drošības apsvērumu dēļ.

Ceļojums uz Berlīni ir kā neliela kultūras revolūcija sevī. Tas var būt mierīgs, piepildīts ar sarunām kafejnīcās un pastaigām pa mazāk zināmām ielām. Vai arī tas var būt pulsējošs – ar naktsdzīvi, eksperimentālu mākslu un radošu haosu. Un galvenais – Berlīne nekad neuzspiež, kā tev to izbaudīt. Tu pats izvēlies savu Berlīni.