Slovēnija ir neliela, bet pārsteidzoši daudzveidīga valsts Centrāleiropā, kur vienas dienas laikā iespējams izbaudīt gan Alpu kalnus, gan Vidusjūras piekrasti, gan vīna laukus un termālos kūrortus. Tā robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju. Slovēnija kā neatkarīga valsts pastāv kopš 1991. gada, kad tā miermīlīgi atdalījās no Dienvidslāvijas, taču tās teritorija jau izsenis bijusi romiešu, franku un Hābsburgu impērijas ietekmē. Interesanti, ka Slovēnija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā – vairāk nekā puse teritorijas klāta mežiem, un galvaspilsēta Ļubļana vairākkārt atzīta par vienu no videi draudzīgākajām pilsētām Eiropā.

Rakstā piedāvājam uzzināt, kas ir piecas must see apskates vietas, kuras noteikti ir jāapmeklē atrodoties Slovēnijā!

Postojnas alas

Postojnas alas ir viena no iespaidīgākajām un apmeklētākajām pazemes alu sistēmām Eiropā, kas atrodas Slovēnijas dienvidrietumos, netālu no Postojnas pilsētas. Tā ir vairāk nekā 24 kilometrus gara karsta alu sistēma, kas veidojusies miljoniem gadu laikā, ūdenim pakāpeniski šķīdinot kaļķakmeni. Tūristiem īpaši saistošs ir fakts, ka alas var izpētīt ar unikālu pazemes vilcieniņu – tas ved apmeklētājus dziļi alu labirintos, kur iespējams apskatīt iespaidīgus stalaktītus, stalagmītus un milzīgas pazemes zāles, tostarp slaveno “Briljantu” – koši balto kaļķakmens veidojumu, kas kļuvis par alas simbolu.

Triglava Nacionālais parks

Triglava Nacionālais parks ir vienīgais nacionālais parks Slovēnijā un viens no valsts dabas dārgumiem, kas atrodas Alpu reģionā valsts ziemeļrietumos. Parks nosaukts par godu Triglava kalnam (2864 m) – Slovēnijas augstākajai virsotnei un nacionālajam simbolam, kuru, pēc vietējās tradīcijas, katram slovēnim vismaz reizi dzīvē vajadzētu uzkāpt. Parks vilina ar elpu aizraujošām Alpu ainavām, dziļām ielejām, kristāldzidriem kalnu ezeriem, tostarp slaveno Bohiņas ezeru, smaragdzilo Sočas upi, iespaidīgiem ūdenskritumiem, kalnu pļavām un bagātīgu floru un burvīgo faunu.

Vintgaras aiza

Vintgaras aiza ir viena no skaistākajām dabas apskates vietām Slovēnijā, kas atrodas netālu no Bledas ezera un Triglava Nacionālā parka. Šī apmēram 1,6 kilometrus garā aiza tika atklāta 1891. gadā Radovnas upei tūkstošiem gadu laikā izgraužot šauru kanjonu kaļķakmens klintīs. Īpaši jaukas sajūtas izraisa koka laipas un tiltiņi, kas izbūvēti gar klintīm un ļauj droši pārvietoties virs mutuļojošās, dzidri zaļās upes straumes, vērojot ūdenskritumus, krāces un dabiski izveidotus baseinus. Aizas galā atrodas iespaidīgais Šum ūdenskritums – viens no lielākajiem upju ūdenskritumiem Slovēnijā.

Jūlija alpi

Jūlija Alpi ir gleznaina Alpu kalnu sistēma Slovēnijas ziemeļrietumos, kas veido vienu no iespaidīgākajiem dabas reģioniem valstī un stiepjas arī Itālijas teritorijā. Tie ir slaveni ar dramatiskām kalnu ainavām, augstām kaļķakmens virsotnēm, dziļām ielejām, kristāldzidrām upēm un ezeriem, un tieši šeit atrodas arī Slovēnijas augstākais kalns – Triglavs. Jūlija Alpos ir plašas iespējas aktīvai atpūtai visa gada garumā: pārgājienus pa labi marķētām takām, alpīnismu, via ferrata maršrutus, kalnu riteņbraukšanu, ziemā – slēpošanu un sniega pārgājienus. Reģions ir īpaši pazīstams ar smaragdzilo Sočas upi, kas piesaista kajaku un raftinga cienītājus, kā arī ar Bohiņas un Bledas apkārtni, kas apvieno dabu ar kultūras un kulināriem piedzīvojumiem.

Predjamas pils

Predjamas pils ir viena no unikālākajām un iespaidīgākajām pilīm Eiropā, kas atrodas Slovēnijas dienvidrietumos, netālu no Postojnas alām. Šī viduslaiku pils ir slavena ar to, ka tā ir uzcelta tieši milzīgā kaļķakmens klints sienā, aptuveni 123 metru augstumā, un pat iekļauta Ginesa rekordu grāmatā kā lielākā klintī iebūvētā pils pasaulē. Apmeklētāji var izpētīt autentiskas viduslaiku telpas, ieroču zāles, cietumu, dzīvojamās istabas un pazemes alas, kas savieno pili ar plašu karsta alu tīklu. Pils apkārtne ir īpaši gleznaina pavasarī un rudenī, savukārt vasarā šeit notiek bruņinieku turnīri un tematiskie pasākumi.

Labākais laiks apmeklējumam ir pavasaris (maijs–jūnijs) un agrs rudens (septembris), kad laikapstākļi ir patīkami, daba krāšņa un tūristu mazāk, savukārt vasara ir ideāla piekrastei un festivāliem, bet ziema – slēpošanai un termālajai atpūtai. Slovēnijā var baudīt izcilu vietējo virtuvi ar Alpu, Vidusjūras un Balkānu ietekmi, doties vīna degustācijās mazās ģimenes vīndarītavās, atpūsties dabiskajos termālajos avotos, piedalīties tradicionālos svētkos vai aktīvi pavadīt laiku ar riteņbraukšanu, ūdenssportu un pārgājieniem.