Avots: Leta

Reklāma


Informāciju sagatavoja Polina Elksne.

Ar ko jums asociējas Gruzija? Ar kalniem un to pikanto gaisu, kraukšķīgo hačapuri vai vīnogām, kas karājas no grebta balkona? Tā ir viena no viesmīlīgākajām valstīm, kur katram vīna dārzam, mazam viesu namam vai restorānam ir sava gadsimtiem ilga vēsture, kas caurvīta ar tradīcijām, garšām un lepnumu par savu zemi. Ja jūs sapņojat par ceļojumu ar dvēseli, aromātu un nozīmi – dodieties uz Gruziju. Esmu sagatavojusi maršrutu, pārbaudītu pašas pieredzē: ko noteikti ir vērts redzēt, nogaršot, izjust un saglabāt sirdī, lai atgrieztos vēlreiz.

Gruzija, Džordžija vai…

Kad Gruzijas regbija izlase uzvarēja čempionātā, Amerikas štata Gruzijas federācija apsveica… sevi pašu. Šis kuriozs kļuva par atmiņā paliekošu jok… un kopš tā brīža amerikāņu iestādes oficiāli atzīst Gruziju kā “Georgia”. Gruzijā dažkārt joko: “Amerika ieguvusi vēl vienu štatu.” Taču starp Kaukāza un Amerikas Gruziju nav nekāda sakara – nosaukums “Georgia” ir daudz senāks par ASV. Paši gruzīni savu valsti dēvē par Sakartvelo – “Kartveli” ir šīs zemes tauta, bet “Sa” nozīmē piederību zemei.

1. diena: Tbilisi

Sakartvelo iepazīst sākam ar galvaspilsētu – pilsētu ar vairākām sejām: šauras līkumotas ielas, izgreznotas balkonu margas, vīnogas, kas šķiet, ka tek no jumtiem, vīna, čurčhela un svaigi ceptas maizes smaržas – viss radīts siltas dienvidu atmosfēras gaisotni. Vasarā temperatūra pārsniedz 35 °C.

Ieteica sākumā doties uz Abanotubani rajonu: tur atrodas slavenās sērūdens pirtis ar kupoliem, dzeramie avoti un vēsturiski tuneļi – oāze, kur paslēpties no karstuma un vienlaikus ielūkoties pagātnē.

Iepazīstieties ar pilsētu caur vīna prizmu. Tbilisi atrodas vīna muzejs “Karvasla” (Sioni iela 8) – ēkā, kur zemes stāsti par kvēvri un vīna kultūru izjūtami katrā istabā. Blakus – moderns mākslas centrs, kur attīstās arī mākslinieks tavā acu priekšā. Arī degustācijas telpa – izmēģini dabiski fermentētu dzelteno vīnu, uzzini par zaļo un zilo vīnu pagatavošanu!

Obligāti jāredz arī tēlniecības darbs “Tamada” (arī pazīstams kā “Tomat”): statuja pie Jan Šardenī ielas 1, vecpilsētā. Tā tur vāzi – kanci – un simbolizē gruzīnu tostu un svinību mākslu.

Vakars iedeg siltu laternu gaismā. Apskauj bāmbusi pie Metehi baznīcas, izstaigājas gar Kuru (Riku) – upe izgaismojas zilgani zaļgā krāsā.

Galdam izvēlies Alubali – nevienam nepievērstā kafejnīca ar klasiskām gruzīnu garšām. Vai ieskaties Šardenī ielas restorānos – tur saplūst filma “Mimiņo”, ēdiens un pilsētas gars.

Lieliska izvēle – pacelšanās ar vagoniņu uz Mtacmindi. Pilsēta zem kājām, parciņš, restorāns un bezgalīgs debesu klājs.

Tamada – nozīmē ne tikai galma vadītāju, bet viesmīlības sirmgalvi. Supras (no gruzīnu “galda”) ieraža – rituāls, ne tikai vakariņas. Un padoms: ragu ar vīnu… ja pacel vadoties pēc tradīcijas, jāizdzer līdz pēdējai pilītei!

Citas apskates vietas: Narikala cietoksnis (pieejams ar teleferiku no Riku parka), Panteons Mtacmindes kalnā, galvenā baznīca – Tsminda Sāmēba. Jāizstaigāceļš pa Rustaveli ielu, Laselidzes ielu, Solelaki rajonu. Un, protams, Suhij tilts ar fleš-mīļu blusu tirgu.

Gandrīz viesmīlības simbols – ielu suņi Tbilisi. Kaut puņķaini, no malas šķiet klusi, bet viņi ir sterilizēti, ar marķējumu. Bieži patiesi vietējie ceļavēji.

Un vēl – tirgus! Smaržas, krāsas, garšas: Desertiera lielveikals pie dzelzceļa stacijas un slēgtais Orbeliani gastronomiskais tirgus. Tur var pasūtīt mērces, tēju, suvenīrus.

2. diena: Mcheta un Džvari

Mcheta – senā valsts galvaspilsēta, garīgas pamatā. Te saplūst Aragvi un Kura upes. Viss glabā vēsturi. Svarīgākā vieta – UNESCO sarakstā iekļauts Svētcilvēki Svētčeveli. Leģenda vēsta: zem altāra atrodas Kristus apvalks.

Skaists Džvari klosteris atrodas kalna galā. Skats, kas redzams pastkartēs: zilgani dūņaini ūdeņi, salips pie dzeltenās Krūs. No augšas saproti: šis ir svēts.

Labāk doties atbraukšanas sākumā vai vakarpusē – mazāk tūristu, mīkstāks gaismas uzlecošs rīts vai vakars, fotogrāfijas kā no pasakas.

3. diena: Kahetija – vīna paradīze

Kahetija – patiesi vīna sirds. Ciešāk nekā tikai vīnu meklētāji – šeit atrod ainavas līdz “nemana beigām”: vīna dārzi, senas klosteru pilsētas, pieklājīgas sētas un kalni tālumā.

Sākt var Signaši – “mīlestības pilsēta”. Šauras ielas, izgreznotas mājas, pilsētas siena, pa kuru var doties, un skats uz apkārtni. Pilsētas dome strādā jebkurā diennakts laikā!

Apciemo vīna darītavas – mājas vīns, vīna stāsti, kvēvri, mācīšanās taisīt pareizi xinkali, degustācijas. Neaizmirsti par čurčhelu, geosinudžali (minerālūdens) un sieru – suluguni vai imeretini.

4. diena: Bolnisi un kalni

Bolnisi – mierīga pilsētiņa 70 km no Tbilisi, ar veču Sioni (V gs.) un lauku dvēseli. 19. gs. šeit ieradās vācu kolonisti no Württemberg, bēgot no reliģiskās vajāšanas. Viņi izveidoja koloniju “Ekaterinfeld”, atveda vīnogas, cepumus, uzcēla koka mājas ar ķieģeļu jumtiem un ziedu dārziņiem. Pēc deportācijas 1941.gadā daļa aizbrauca, taču arhitektūra palika.

Pa ceļam boutique ar dažādiem garšaugiem un meža labumiem. Atmosfēra reizēm šķiet laika kapsula: akas, vecu mājiņu noskaņa, mājas maize. “Shumi” vīna saimniecība – vakariņas zem vīna lapotnēm, maizes, čurčhelas meistarklases. Tur auga 300 gadu veca vīna vīna liana, tīņu lauvu un cāļu brigāde laistās.

Un uz kalniem! Gruzijas kalni – nav fons, tie ir valsts sirds. Kaukāzs uzrunā ar milžu virsotnēm, prātu dzesējošu gaisu un klusu mieru. Ceļš uz Kazbegi ved pāri pārejām, pie kūtīm un piemināmām pļavām, jūra līdz debesīm. Patiesa dzīve kalnos. Ej uz Gergeti baznīcu pie Kazbeka; arī pieejams Gudaura spa un Svanetijas torņi. Šī brīvība – iedvesmojoša.

Praktiski padomi

Valūta un maiņa

Valūtas vienība: lari (GEL), 1 lari = 100 tetri. Aptuvenais kurss: €1 ≈ 3 GEL. Lidostā kursi var būt neizdevīgāki. Labāk apmainīt centrā – Tbilisi: Rustaveli, Leselidze ielas vai pie Suhā jeb viena ceļmalas tirgus. Lielākā daļa vietu pieņem Visa un MasterCard, taču laukos – labāk skaidra nauda.

Mobilais internets

Labākais risinājums ir vietējā SIM uz laiku. Lidostā vai pilsētas centrā atrodamie operatori: Magti, Geocell (Silknet) un Beeline. Magti – stabilākā tīkla kvalitāte, Silknet piedāvā zvanus. Populārākais tūrisma tarifs: ~30-35 GEL par 10-15 GB mēnesī.

Kā nokļūt no Rīgas uz Tbilisi

Tiešie reisi: AirBaltic veic 2 reisus nedēļā, vidējais lidojuma laiks – apmēram 4 stundas 20 minūtes.

Cenas: Vienvirziena biļete – no ~€119, bet turp-atpakaļ – ap €230-250.

“Gruzijas atziņas čemodānā” – izmantojams kā īss izcelsmes kopsavilkums:

Vīns – ņem no vietējiem ražotājiem (Shumi, Teliani Valley, Kindzmarauli), meklē apelsīna vīnu, Kisi vai Utskhenauri Saperavi.

Čurčhela – riekstu un vīnogu konfekte, saglabājas ilgi.

Garšvielas – svaneti sāls, hmelj-suneli, kaltētā adjika, tkemali mērce; pasūti harčo vai sacivi maisījumu.

Tēja un zāles – menta, timiāns, tējas zāļu maisījums ar ogām.

Siers – suluguni, imeretini vai gūda, vakuumā; pieejams Orbeliani gastrozona, svarīgi – ievēro imigrācijas noteikumus Latvijā!

Keramika un tekstils – krāsainas plāksnītes, glāzes, tējas servīzes, gobelēni ar gruzīnu ornamenti.

Rotaslietas – agrína minankari tehnikā, sudraba vai vara rokraksts.

Mājas priekšmeti – koka dēlīši, trauki, vīna ragi, grebtās kārtīs.

Iesaiņo šķidrumus burbulī, iepako kārtīgi, jo Gruzijas veikali bieži nodrošina aizsardzību. Tirgošanās ar smaidu darbojas vislabāk. Siers vislabāk – pēdējā dienā.