Avots: Leta

Reklāma


Dodas ciemos uz netālajām ārzemēm

Tūristu skaits Latvijā aug. Tomēr Igaunija mūsu zemi pārspēj gan ar ārvalstu viesu daudzumu, gan vietējiem ceļojumiem, gan ar to, ka latvieši uz Igauniju brauc vairāk nekā igauņi pie mums 8. lpp.

Tūristu skaits Baltijā aug. Aizvien pamanāmāka ir tendence viesoties kaimiņzemēs un citās netālajās valstīs

SPRIEŽOT pēc datiem par tūristu skaitu Latvijā un Igaunijā šī gada maijā, nākas atzīt – mūsu valsts atpaliek no ziemeļu kaimiņzemes.

Oficiālā statistika rāda, ka Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs maijā ir nakšņojuši 250,3 tūkstoši vietējo un ārvalstu ceļotāju, bet Igaunijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs – 304,2 tūkstoši vietējo un ārvalstu ceļotāju.

To Latvijas iedzīvotāju skaits, kas maijā ceļoja pa mūsu valsti un nakšņoja tūristu mītnēs, bija 98 tūkstoši, bet to Igaunijas iedzīvotāju skaits, kuri bija apceļojuši savu zemi, – 134,9 tūkstoši. Ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija attiecīgi 152,3 tūkstoši, bet Igaunijā – 169,3 tūkstoši.

Ja ārvalstu tūristu skaita atšķirības par labu Igaunijai var interpretēt tā, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalsts tiek prasmīgāk pasaulē popularizēta kā pievilcīgs galamērķis, tad par to, ka igauņi paši pa savu zemi ceļo vairāk nekā latvieši pa savējo, atbildība jāuzņemas vietējai tūrisma industrijai, kura veido piedāvājumu ceļotājiem, kā arī pašiem iedzīvotājiem, kuri izvēlas savu ceļojumu maršrutus.

Jāpiebilst, ka gan daudzu Latvijas iedzīvotāju stāstītais, gan arī sociālajos tīklos ievietotais saturs liecina, ka maija sākumā brīvās dienas (ap 1.- 5. maiju) viņi ir izmantojuši ceļojumam tieši uz Igauniju.

It īpaši populāras latviešu vidū bijušas Igaunijas salas Sāmsala un tai kaimiņos esošā Muhu sala. Vairāki ceļotāji arī norādījuši, ka doties uz Igauniju pamudinājusi tieši salu dabas pievilcība, kā arī vēlme pabūt vienlaikus netālā, bet no Latvijas atšķirīgā kultūrvidē.

Par 9% vairāk tūristu

Šī gada maijā Latvijas tūristu mītnēs nakšņojošo ceļotāju kopējais skaits (kā jau iepriekš minēts – 250,3 tūkstoši) par 9,4% pārsniedza ceļotāju skaitu pagājušā gada maijā, vēsta mūsu valsts Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Viesi šī gada maijā tūristu mītnēs pavadīja 430 tūkstošus nakšu, un tas ir par 11,5% vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā mēnesī.

Ārvalstu viesu skaits (152,3 tūkstoši) šī gada maijā par 9,9% pārsniedza ārvalstu viesu skaitu pērn maijā. Pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 13,3% un bija 276,1 tūkstotis.

Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums Latvijas tūristu mītnēs bija 1,8 naktis (pagājušā gada maijā – arī 1,8 naktis). Tūrisma nozares pārstāvji atzīst, ka ārvalstu viesu ierastais uzturēšanās ilgums – divas, trīs dienas un attiecīgi viena, divas naktis – nemainās jau ilgu laiku.

Visvairāk ārvalstu tūristu Latvijā šī gada maijā bija no Lietuvas (18,9 tūkstoši), Vācijas (17 tūkstoši) un Igaunijas (15,5 tūkstoši). Sekoja Apvienotā Karaliste (11,6 tūkstoši), Somija (10,8 tūkstoši), Polija (8,6 tūkstoši), ASV (7,1 tūkstotis), Zviedrija (6,3 tūkstoši), Norvēģija (pieci tūkstoši ), Spānija (4,6 tūkstoši) un Francija (4,1 tūkstotis).

Rīgas tūristu mītnēs izvēlējās nakšņot ievērojami lielākā daļa – 77,4% – ārvalstu viesu, Jūrmalā nakšņoja daudz mazāk – tikai 6,1%, Mārupes novadā – 3,5%, Liepājā – 2,1%, Siguldas novadā – 1,5%, Cēsu novadā – 1,2% un Ventspilī – arī 1,2%, rāda CSP apkopotie dati.

Jāuzsver vēl, ka ārvalstu tūristu īpatsvars šī gada piektajā mēnesī bija 60,9% un vietējo ceļotāju – attiecīgi 39,1%.

2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs nakšņojošo mūsu valsts iedzīvotāju skaits (98 tūkstoši) bija par 8,7% lielāks, salīdzinot ar 2024. gada maiju. Vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits bija 153,9 tūkstoši, kas ir kāpums par 8,5%, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn.

Pašmāju ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,6 naktis (pagājušā gada maijā tas arī bija 1,6 naktis). Jāuzsver, ka arī tūrisma nozares pārstāvju vērojumi liecina par to, ka vietējie ceļojumi ilgst divas, trīs dienas, nereti – piektdien, sestdien, svētdien.

Rīgā nakšņot izvēlējās 30,6% vietējo ceļotāju, Jūrmalā – 9,8%, Liepājā – 6,5%, Cēsu novadā – 4,5%, Daugavpilī – 4,1%, Kuldīgas novadā – 3,4%, Valmieras novadā – 2,9% un Siguldas novadā – 2,8%, informē CSP.

Viesnīcu un citu tūristu mītņu vidējais numuru noslogojums Latvijā šī gada piektajā mēnesī bija 47,5% (pieaugums par 4,4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2024.

gada maiju), Rīgā tas bija augstāks – 60,8% (pieaugums par 4,5 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju).

Daudz viesu no Somijas

Igaunijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs 2025. gada maijā kopējais viesu skaits (304,2 tūkstoši) bija par 4% lielāks nekā pagājušā gada maijā. Turklāt par 4% pieauga gan pašmāju ceļotāju (134,9 tūkstoši), gan ārvalstu tūristu (169,3 tūkstoši) skaits, rāda Igaunijas Statistikas pārvaldes (ISP), kas pazīstama ar zīmolu Statistics Estonia, publiskotā informācija.

Tātad no datiem secināms, ka tūristu skaita pieaugums Latvijā ir bijis straujāks nekā Igaunijā, bet tūristu daudzuma ziņā mūsu valsts, kā jau iepriekš minēts, tomēr atpaliek.

ISP uzsver arī to, ka, līdzīgi kā pērn maijā, arī šī gada maijā lielākā daļa viesu – 56% – bija ārvalstu viesi un attiecīgi 44% bija vietējie tūristi.

Lai gan ārvalstu ceļotāju skaits šogad maijā bijis lielāks nekā attiecīgajā mēnesī pērn, tomēr šis tūrisma nozares segments vēl nav pilnībā atguvies no krituma kovidpandēmijas laikā, skaidro ISP vadošā analītiķe Helga Laurmā.

Turpretī «vietējais tūrisms Igaunijā ir atguvies un pārsniedz pirmspandēmijas līmeni. Šī gada maijā vietējo tūristu skaits bija pat par 22% lielāks nekā 2019. gada maijā,» uzsver H. Laurmā.

Igaunijai raksturīga tendence ir tā, ka aptuveni trešo daļu no tiem ārvalstu ceļotājiem, kuri nakšņo tūristu mītnēs, veido viesi no Igaunijas ziemeļu kaimiņvalsts Somijas. Maijā tie bija 34% un attiecīgi 58,2 tūkstoši Somijas tūristu. Te ir būtiski uzsvērt, ka Somijas tūristu kopskaits varētu būt daudz lielāks, jo ļoti populāra ir arī ierašanās no Helsinkiem Tallinā ar prāmi vienas dienas ceļojumā, kā arī atsevišķos gadījumos – nakšņošana uz prāmja. (Attālums no Helsinkiem līdz Tallinai ir aptuveni 80 kilometri, un prāmji šo attālumu, šķērsojot Somu līci, veic vidēji divu stundu laikā.) Igaunijas tūristu mītnēs šī gada maijā nakšņoja 22,8 tūkstoši ceļotāju no Latvijas, un tas ir ievērojami vairāk nekā mūsu valstī – Igaunijas tūristu, kuru skaits bija 15,5 tūkstoši.

Vēl 12 tūkstoši tūristu Igaunijā bija ieradušies no Vācijas, aptuveni septiņi tūkstoši – no Lietuvas, gandrīz 6,7 tūkstoši tūristu – no Apvienotās Karalistes, 6,5 tūkstoši tūristu – no ASV, bet 5,9 tūkstoši tūristu bija atbraukuši no Zviedrijas. ISP arī norāda, ka 6,7 tūkstoši tūristu bija ieradušies no Āzijas valstīm.

Kopumā maijā Igaunijā ārvalstu tūristi pavadīja 330 tūkstošus nakšu, un arī pēc šī rādītāja mūsu ziemeļu kaimiņvalsts pārspēj Latviju.

Harju apriņķī, kur atrodas Tallina, nakšņoja 72% ārvalstu tūristu, Pērnavā un tās tuvumā – 11%, Tartu un apkārtnē – 7%, Sāres apriņķī, kurā ietilpst Sāmsala, – 3% un Austrumviru apriņķī – 2%.

Vietējie ceļotāji Igaunijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs pavadīja kopumā 222 tūkstošus nakšu, un arī šis rādītājs mūsu ziemeļu kaimiņiem ir iepriecinošāks nekā pie mums, Latvijā. Tallinā un tās tuvumā, t.i., Harju apriņķī, nakšņoja 32% vietējo ceļotāju, Pērnavā un tās tuvumā – 13%, Tartu un apkārtnē – 10%, Austrumviru apriņķī – 10% un Sāres apriņķī – 7%.

ISP apkopotie dati arī atklāj, ka maijā Igaunijā viesus uzņēma 1038 naktsmītnes.

Naktsmītņu vidējais noslogojums bija 46%. Vidējās izmaksas vienai personai par vienu nakti bija 54 eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2024. gada maijā un par 26% vairāk nekā 2019. gada maijā. Vidējās nakšņošanas izmaksas vienai personai Harju apriņķī bija 60 eiro, Austrumviru apriņķī – 49 eiro, Sāres apriņķī – 47 eiro, Tartu un apkārtnē – 46 eiro, bet Pērnavā un tās tuvumā – 45 eiro, informē ISP.

Starp optimismu un pesimismu

Tūrisma nozarē vērojamas gan optimisma pazīmes, gan arī nianses, kas liecina par pesimismu. CSP dati par Latvijas uzņēmēju noskaņojumu rāda, ka maijā optimisms valdījis gan izmitināšanā, kur konfidences rādītājs bijis plus 38,9, gan ceļojumu biroju un tūrisma operatoru segmentā, kur šis rādītājs bija 20,5.

Optimismu raisošas tendences Latvijas apceļošanā saskata akcijas Mājas kafejnīcu dienas rīkotāji. Mājas kafejnīcu dienas šogad notiek no 28. jūnija līdz 14. septembrim. Galvenie organizatori ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs.

Mājas kafejnīcu dienas «aizsākās kovidpandēmijas laikā ar mērķi veicināt vietējo tūrismu, jo ceļošana ārpus valsts tad bija apgrūtināta.

Mājas kafejnīcu dienu ideja ir aizgūta no Lauku ceļotāja rīkotajiem neliela mēroga pasākumiem Suitu novadā un Līvu krastā. Patlaban Mājas kafejnīcu dienas jau ir kļuvušas par valsts mēroga pasākumu. Šogad durvis apmeklētājiem ver vairāk nekā 600 mājas kafejnīcas visā Latvijā,» skaidro LIAA Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktores vietniece Inese Šīrava un turpina: «Piecu gadu laikā apmeklētāju interese nav mazinājusies, apliecinot projekta ilgtspēju un attīstības potenciālu. Panākumu atslēgas ir, pirmkārt, gastronomija, kas kā tūrisma elements piesaista daudzus ceļotājus, otrkārt – Mājas kafejnīcu dienu autentiskums un iespēja satikt vietējos cilvēkus viņu vidē. Iniciatīvu Mājas kafejnīcu dienas var dēvēt par unikālu tūrisma un kulinārijas projektu, ko ar interesi vēro arī kolēģi Lietuvā un Igaunijā, vēloties pārņemt Latvijas pieredzi šāda pasākuma rīkošanā savās valstīs».

Latgalē divas jūlija nedēļas nogales «būs iespēja baudīt daudzveidīgu garšu pasauli, sastapt vietējos cilvēkus, izzināt viņu stāstus un vienkārši ļauties mierpilnai atpūtai. Šonedēļ, 19.-20. jūlijā ciemos gaidīs saimnieki Krāslavas un Augšdaugavas novadā, bet nākamnedēļ, 26.-27. jūlijā, Preiļu un Līvānu novadā. Mājas kafejnīcu apmeklētāji varēs iepazīt tradicionālas receptes, doties uz meistarklasēm un koncertiem, kā arī apmeklēt vietējos tūrisma objektus,» informē Latgales Tūrisma asociācijas tūrisma koordinatore Laura Spundere.

Tomēr par situāciju tūrisma industrijā netrūkst arī pesimistisku viedokļu. «Rīga diemžēl no tūrisma un restorānu attīstības mekas ir kļuvusi par pastarīti. Mūsu valstij būtu jāreklamē sevi. Lietuvieši ir tik skaisti reklamējuši savu valsti, viņi mums pat auksto zupu ir atņēmuši,» intervijā aģentūrai LETA paudusi ēdināšanas uzņēmuma Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Te jāpaskaidro, ka domāts Aukstās zupas festivāls jeb Rozā zupas festivāls, kas maija beigās noritēja Viļņā. Šis festivāls pēc organizatoru sniegtās informācijas pulcēja vairāk nekā 93 tūkstošus apmeklētāju, kuru vidū 18% bija ārvalstu tūristi no Latvijas, Polijas, Vācijas un citām valstīm.

«Lietuvieši ar savu attieksmi, ka ir labākie, reklamē sevi tūrisma vidē un rāda savu valsti ar restorāniem, ar skaistumu. Lietuviešiem nav ne ostas kā Tallinā, ne lidostas kā Rīgā, bet viņi ir spējuši būt aktīvāki un radīt simpātisku valsts tēlu,» uzskata R.

Auziņa.

Ēdināšanas nozarei šovasar grūtības rada «nepietiekamais tūristu skaits, kā arī lietainā un vēsā vasara,» aģentūrai LETA sacījis Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Jānorāda, ka arī Igaunijas sabiedriskais medijs ERR šajā vasarā vairākkārt ir vēstījis par to, ka lietainais un vēsais laiks ir atstājis negatīvu ietekmi uz tūrismu mūsu ziemeļu kaimiņvalstī. Šogad maijā un jūnijā tūristu bijis mazāk nekā atbilstošajos mēnešos citos gados, arī jūlijs izskatās samērā kluss, turpretī prognozes augustam ir cerīgākas, medijam ERR sacījusi Taevaskojas Tūrisma un atpūtas centra valdes locekle Trīna Vehi.

Savukārt Sāmsalas tūrisma zīmola Visit Saaremaa pārstāve Ana Lompa ir secinājusi, ka vēsā, lietainā vasara neliek ārvalstu viesiem atteikties no ceļojuma uz Igauniju un konkrēti uz Sāmsalu, taču pašiem Igaunijas iedzīvotājiem gan šādi vēsi un lietaini laika apstākļi var likt uzturēties pilsētās, nevis pavadīt brīvdienas salās, pie jūras.

Tiek norādīts arī tas, ka Igaunijā īstenotā nodokļu politika ir veicinājusi cenu kāpumu un līdz ar to vietējo iedzīvotāju finansiālo piesardzību. Jāatgādina, ka no šī gada 1. jūlija Igaunijā pievienotās vērtības nodoklis ir pieaudzis līdz 24%. Tika paaugstināts arī akcīzes nodoklis tabakai un benzīnam. Turklāt nodokļu augšupeja iespējama arī turpmāk.

Ceļo pa Eiropas Savienību

To, ka šovasar dosies ceļojumā, ir norādījuši vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju, ļauj secināt SEB bankas un aģentūras Norstat veiktā aptauja.

15% respondentu ir ieplānojuši ceļot tieši pa Baltiju.

Aptaujā arī konstatēts, ka ceļojumā kopā ar draugiem visbiežāk dodas divas vecuma grupas – jaunieši un seniori.

Vecumā no 30 līdz 50 gadiem daudzi ceļo kopā ar vienu vai vairākiem bērniem, t.i., ar ģimeni. Interesanti ir tas, ka cilvēki vecumā no 50 līdz 59 gadiem ir tie, kuri samērā bieži izvēlas ceļot vienatnē.

«Ceļošana ir populārs atvaļinājuma pavadīšanas veids. Turklāt aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju plāno ceļot pa Baltijas valstīm un uz tālākām zemēm,» norāda SEB bankas Privātpersonu piedāvājuma attīstības vadītāja Linda Šablinska. Patlaban labi pamanāma tendence ir tā, ka «arvien biežāk cilvēki savu ceļojumu plāno patstāvīgi. Vien aptuveni 20% respondentu aptaujā ir norādījuši, ka izvēlas tūrisma kompāniju piedāvātos ceļojumus,» uzsver L. Šablinska.

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji bieži dodas nelielos, divu līdz četru dienu ilgos atpūtas ceļojumos. 72,9% no visiem ceļojumiem bija vietējie ceļojumi, rāda ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati par 2023. gadu.

Tendences dažādās valstīs gan atšķiras. Rumānijā 91,2% un Spānijā 89,1% no vietējo iedzīvotāju ceļojumiem bija pa viņu pašu valsti. Turpretī ārvalstu ceļojumi veidoja vairāk nekā pusi no visiem ceļojumiem Luksemburgā (94%), Beļģijā (75,4%), Maltā (62,8%), Slovēnijā (54,1 %), Nīderlandē (53%) un Kiprā (51,7%).

Kopumā aizpagājušajā gadā ES iedzīvotāji veica vairāk nekā 1,1 miljardu vairākdienu ceļojumu. Aktīvākie ceļotāji ir Vācijas iedzīvotāji (251 miljons ceļojumu), otrajā vietā ierindojas Francijas iedzīvotāji (239 miljoni ceļojumu), bet trešajā vietā – Spānijas iedzīvotāji (147 miljoni ceļojumu).

Šo trīs dalībvalstu iedzīvotāju veiktie ceļojumi veidoja 55,7% no visiem ES iedzīvotāju ceļojumiem, informē Eurostat.

Praktiski padomi

Šajā nedēļā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) publiskoja sadarbībā ar Eiropas Patērētāju informēšanas centru Latvijā sagatavotos ieteikumus ceļotājiem.

Ja iegādājaties tūrisma kompānijas piedāvāto ceļojumu, tad tūrisma kompānija «ir atbildīga par visiem ceļojuma ietvaros paredzētajiem pakalpojumiem, piemēram, transportu, naktsmītnēm, ēdināšanu un ekskursijām. Ja kaut kas nav kārtībā, iegūstiet tam pierādījumus, piemēram, fotogrāfijas, video un citu ceļotāju liecības. Sazinieties ar tūrisma kompānijas pārstāvi uzturēšanās vietā un uzstājiet uz sūdzības reģistrēšanu. Ja problēma netiek atrisināta, tad pēc atgriešanās Latvijā varat tūrisma kompānijai iesniegt rakstisku sūdzību. Ja tika sniegts zemākas kvalitātes pakalpojums, jūs varat pieprasīt saprātīgu cenas samazinājumu. Ja tūrisma kompānija nepilda savas saistības, jums ir tiesības pašam novērst situāciju un pieprasīt no tūrisma kompānijas atlīdzību par pamatotiem izdevumiem,» rekomendē PTAC.

Būtiski gan ņemt vērā, ka pretenzijām jābūt pamatotām – piemēram, nenotika ekskursija, par kuru bija samaksāts, vai nebija plānotās maltītes, kas jau iepriekš apmaksāta. «Garlaicīga ekskursija» vai «negaršīgas vakariņas» var būt vien subjektīva viena vai dažu ceļotāju attieksme.

Plānojot ceļojumu saviem spēkiem, «neuzķerieties uz krāpniekiem un vienmēr rūpīgi apdomājiet, pirms veicat, piemēram, naktsmītnes rezervāciju. Naktsmītni rezervējiet tikai plaši zināmās rezervēšanas platformās ar uzticamām atsauksmēm. Izvairieties no piedāvājumiem, kas tiek izplatīti sociālajos tīklos, īpaši tad, ja cenas ir nepamatoti zemas. Nekritiski neuzticieties naktsmītnes pašas ievietotajām fotogrāfijām, jo tās var neatbilst īstenībai. Vienmēr izlasiet viesu atsauksmes un pievērsiet uzmanību viesu ievietotajām fotogrāfijām. Tās bieži atklāj naktsmītnes patieso stāvokli un sniegto pakalpojumu kvalitāti,» mudina ņemt vērā PTAC.

Ja ar naktsmītni ir kādas problēmas, tad vispirms jāvēršas pie reģistratūras darbinieka vai īpašuma pārvaldnieka un jāprasa novērst trūkumus. Ja trūkumi netiek novērsti, jāsazinās ar naktsmītnes īpašnieku vai rezervācijas veikšanas starpnieku.

«Jums ir tiesības saņemt alternatīvu naktsmītni vai atlaidi cenai, ko samaksājāt par naktsmītni,» iesaka patērētāju tiesību sargi.

Te gan jāuzsver, ka arī šīm pretenzijām jābūt pamatotām, nevis galēji subjektīvām «nepatīk viesnīcas aizkaru krāsa» stilā. Tāpat arī jāapzinās, ka, piemēram, par vidējo triju zvaigžņu cenu nevar gaidīt piecu zvaigžņu viesnīcas komfortu.

«Ir arī ieteicams pārbaudīt naktsmītnes adresi, izmantojot satelīta skatu kartēs. Tādējādi var pārliecināties, vai naktsmītne patiešām pastāv.

Ir bijuši gadījumi, kad tūristi pēc ierašanās šķietamajā adresē atklāj, ka viņu «rezervācija» ir tikai pamests lauks un ka viņi ir kļuvuši par krāpšanas upuriem,» brīdina PTAC.

Vienlaikus savi pienākumi ir arī ceļotājiem. Pašiem ir saprātīgi jāplāno laiks, dodoties uz avioreisu (arī vilcienu vai autobusu), jo reizēm nevērība «gan jau pagūšu» stilā apvienojumā ar neveiksmīgu apstākļu sakritību, piemēram, satiksmes sastrēgumu, var maksāt lidojumu un sabojāt visu ceļojumu. Pašiem arī jāpārbauda, vai līdzi paņemti ceļošanai nepieciešamie dokumenti un vai to derīguma termiņš nebeidzas tuvākajā laikā.

«Pirms ceļojuma izveidojiet kopijas visiem svarīgiem dokumentiem (pasei, eID kartei, vīzai, apdrošināšanai) un glabājiet tās atsevišķi no oriģināliem. Nozaudēšanas vai zādzības gadījumā tas ievērojami atvieglos saziņu ar vietējo policiju, konsulātu vai vēstniecību,» iesaka PTAC.

Tūrisms Baltijā

2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs nakšņoja 152,3 tūkstoši ārvalstu viesu

Plašāk pārstāvētas bija

Lietuva – 18,9 tūkstoši tūristu

Vācija – 17 tūkstoši

Igaunija – 15,5 tūkstoši

Apvienotā Karaliste – 11,6 tūkstoši

Somija – 10,8 tūkstoši

Polija – 8,6 tūkstoši

ASV – 7,1 tūkstotis

Zviedrija – 6,3 tūkstoši

Igaunijas tūristu mītnēs nakšņoja 169,3 tūkstoši ārvalstu viesu

Ievērojami lielākais tūristu skaits bija no Somijas – 58,2 tūkstoši

Sekoja

Latvija – 22,8 tūkstoši

Vācija – 12 tūkstoši

Lietuva – 7 tūkstoši

Apvienotā Karaliste – gandrīz 6,7 tūkstoši

ASV – 6,5 tūkstoši

Zviedrija – 5,9 tūkstoši

Avoti: Centrālā statistikas pārvalde un Statistics Estonia