Avots: Leta

Šovasar dažādu nozaru streiki notiek daudzās valstīs – ceļotājiem jāseko aktuālajai informācijai

LAI cik rūpīgi tiktu plānots ceļojums, ir daudz dažādu ārējo apstākļu, kas plānus var izjaukt vienā mirklī. Viens no šādiem apstākļiem ir streiks, it īpaši avionozares – gan lidostu, gan aviokompāniju, gan dažādu gaisa satiksmes dienestu – darbinieku streiks.

Tā kā plānotie un reālie streika datumi, kā arī streikošanas pieteiktais un reālais ilgums mēdz atšķirties, tad ceļotājiem ļoti rūpīgi jāseko aktuālajai informācijai.

Pēc kovidpandēmijas avionozares darbinieku streiki notiek ļoti bieži un izjauc plānus tūkstošiem ceļotāju.

Turklāt jāņem vērā, ka kompensāciju par aizkavējušos vai atceltu lidojumu pasažieri var saņemt tikai tad, ja streiko aviosabiedrības darbinieki, taču, ja streiko lidostu un dažādu gaisa satiksmes dienestu darbinieki, nekāda kompensācija nepienākas.

Problēmas Francijas lidostās

Pagājušajā nedēļā Francijā notika visai vērienīgs streiks, kas ietekmēja daudzas lidostas un aviokompānijas. Streikoja Francijas gaisa satiksmes dispečeri. Streika dēļ tika atcelti vairāk nekā 1500 lidojumi un traucēti vismaz 300 000 pasažieru ceļojumi.

Taču šie ir tikai aptuvenie dati, streika ietekmēto lidojumu un pasažieru skaits var būt arī lielāks.

Francijas Gaisa satiksmes dispečeru arodbiedrība apgalvoja, ka streiks notiek darbinieku trūkuma un «toksiskas vadības prakses» dēļ. No arodbiedrību vides izskanēja paziņojumi, ka gaisa satiksmes dispečeru dienesta darbinieki bieži tiek ignorēti, viņu zināšanas tiek apzināti noniecinātas, turklāt viņi bieži tiek pakļauti pārmērīgai uzraudzībai.

Francijas medijs France 24 vēstīja, ka streikā piedalījās vismaz 270 gaisa satiksmes dispečeru no kopējā aptuveni 1400 lielā darbinieku skaita.

Gaisa satiksmes dispečeru trūkumu izraisījusi galvenokārt kovidpandēmija. Tad no darba tika atlaisti šīs jomas profesionāļi, kuri pēc pandēmijas ierastajā darbā neatgriezās.

Šī problēma skar lielu skaitu lidostu.

Ietekmīgais medijs Politico norāda, ka gaisa satiksmes dispečeru trūkuma problēmu nevar atrisināt ātri, jo jaunu gaisa satiksmes dispečeru apmācība aizņem vismaz trīs gadus. Kanādas aviācijas nozares uzņēmums CAE, kas specializējas apmācību pakalpojumos, nesen prognozēja, ka Eiropā nākamās desmitgades laikā būs nepieciešams visvairāk gaisa satiksmes dispečeru no visiem pasaules reģioniem: Eiropā – 27 000, bet kopumā visā pasaulē – 71 000.

Francijas lidostu gaisa satiksmes dispečeru streiks īpaši smagi skāra tās lidostas, kas atrodas valsts dienvidos.

Lionā un Marseļā tika atcelti pat 30% lidojumu. Īrijas aviokompānija Ryanair paziņoja, ka Francijas lidostu gaisa satiksmes dispečeru streika dēļ ir atcēlusi 170 lidojumus un tas ietekmējis vismaz 30 000 pasažieru.

Aviokompānijas Ryanair izpilddirektors Maikls O’Līrijs, komentējot situāciju, izteicās, ka Francijas gaisa satiksmes dispečeri streikojot padarījuši Eiropas iedzīvotājus par ķīlniekiem savam konfliktam nozarē. Vienlaikus avionozares asociācija Airlines for Europe, kuras biedru vidū ir tādas vērienīgas lidsabiedrības kā Ryanair, Air France- KLM, Lufthansa, British Airways un EasyJet, Francijas gaisa satiksmes dispečeru rīcību raksturoja kā «neciešamu ». Jāpiebilst, ka Francijas transporta ministrs Filips Tabaro gaisa satiksmes dispečeru prasības nosauca par nepieņemamām, un sacīja, ka aviopārvadātāji streika dēļ zaudēs miljoniem eiro.

Streiko pat viesnīcu personāls

Portāls Condé Nast Traveller ir apkopojis informāciju par jau notikušajiem un vēl gaidāmajiem streikiem aviācijas nozarē. Lai gan divas trešdaļas vasaras sezonas vēl priekšā, ceļotāji jau saskārušies ar streikiem dažādās Eiropas valstīs.

Tā, piemēram, Lielbritānijas aviokompānijas EasyJet stjuarti Spānijā jau bija izsludinājuši streiku 25., 26. un 27. jūnijā. Tagad nozares arodbiedrība brīdina, ka augustā varētu sākties beztermiņa streiks, ja netiks risinātas jēgpilnas sarunas, respektējot stjuartu intereses.

Nesen streika laikā Spānijā katru dienu tika atcelti aptuveni 60 EasyJet reisi. Lidsabiedrības EasyJet stjuarti apgalvo, ka saņem zemākā apkalpes līmeņa algas Eiropā un ka vienkārši pieprasa vienlīdzīgu darba samaksu.

Jānorāda, ka Spānijā streiki šovasar varētu skart arī citas nozares. Jūlijā Spānijā piederošajā Baleāru salu arhipelāgā, kurā ietilpst tūristu ļoti iecienītā sala Maļorka, plāno streikot viesnīcu darbinieki.

Streiks saistīts ar to, ka domstarpību dēļ izjuka sarunas par viesnīcu personāla algu palielināšanu, slimības pabalstu apjomu un līguma termiņiem.

Aptuveni 180 000 viesnīcu darbinieku tiek aicināti uz sešu dienu streiku no 10. līdz 16. jūlijam, kā arī papildu datumos – 18., 19., 25., 26. un 31. jūlijā. Ja streiki notiks tik plaši un tik daudzas dienas, kā plānots, varētu tikt pamatīgi traucēti tādi pakalpojumi kā viesnīcu numuru uzkopšana, viesu apkalpošana, kā arī viesnīcu restorānu un kafejnīcu darbs.

Streiki jūlijā notiek arī citā Dienvideiropas valstī Itālijā.

Tur streikot nolēmuši dzelzceļa industrijas un lidostu darbinieki. Jau šīs nedēļas sākumā, no pirmdienas, 7. jūlija, pulksten 21.00 līdz otrdienas, 8. jūlija, pulksten 18.00 notika valsts mēroga dzelzceļnieku streiks, kas ietekmēja gan tālsatiksmes vilcienu maršrutus, gan reģionālo vilcienu kursēšanu, gan piepilsētas vilcienu grafikus. Ceļotājiem nācās rēķināties ar vilcienu reisu samazinājumu un ilgāku gaidīšanas laiku. Itālijas likumi gan nosaka minimālo garantēto vilcienu reisu skaitu darbdienās arī streiku laikā, tāpēc dzelzceļa pārvadājumi pilnībā neapstājās.

Jūlijā Itālijas salā Sicīlijā gaidāmi arī reģionālie sabiedriskā transporta streiki.

Tie varētu skart Palermo, Pjemontu un Aostas ieleju.

Savukārt šoceturtdien, 10. jūlijā, varētu būt traucēta gaisa satiksme, jo vairāku Itālijas lidostu darbinieki un bagāžas apstrādes dienesta darbinieki gatavojas piedalīties 24 stundu streikā. Ar to, ka darbs ar bagāžu nenotiks tā, kā norit normālos apstākļos, jārēķinās Milānas Linates, Milānas Malpensas un Venēcijas Marko Polo lidostā un, iespējams, vēl citur.

Tajā pašā dienā, 10. jūlijā, gaidāmi arī protesti Kaljāri Elmasas lidostā Sardīnijas salā un Neapoles lidostā. Ceļotājiem jārēķinās ar to, ka protesti ietekmēs pasažieru reģistrāciju, bagāžas saņemšanu un lidmašīnu apkalpošanu.

Ceļotājiem, kuri plānojuši doties uz Itāliju jūlija otrajā pusē, jābūt gataviem tam, ka sestdien, 26. jūlijā, no pulksten 13.00 līdz 17.00 notiks valsts mēroga aviokompāniju un lidostu darbinieku streiks. Aviopasažieriem, kuri ceļos šajā laikā, jārēķinās ar ievērojamu kavēšanos. Turklāt valsts mēroga aviokompāniju un lidostu darbinieku streiks Itālijā varētu būt vienā laikā ar Spānijas aviokompānijas Volotea pilotu un stjuartu streiku.

Jāpiebilst, ka Itālijas likumi nosaka: streiki nedrīkst ietekmēt tos lidojumus, kas paredzēti laikā no pulksten 6.00 līdz 9.00 un no pulksten 18.00 līdz 21.00.

Citā Dienvideiropas valstī – Grieķijā – jūnijā streiks ilga aptuveni astoņas dienas un būtiski ietekmēja prāmju satiksmi Adrijas jūrā starp Grieķiju un Itāliju. Patlaban nav precīzi zināms, vai Grieķijā šovasar plānoti vēl citi streiki.

Ceļotājiem jāņem vērā tas, ka streiki notiek ne tikai Eiropas dienvidos, bet arī pašā Eiropas Savienības centrā – Beļģijā. Tur kopš janvāra gandrīz katru mēnesi notiek plaši streiki, protestējot pret budžeta samazinājumu un pensiju reformu. Streiki šogad jau ir būtiski ietekmējuši Beļģijas gaisa satiksmi. Tiek lēsts, ka līdz šim tie ir skāruši aptuveni 180 000 pasažieru.

Tā, piemēram, 25. jūnijā streika ietekmē Briseles lidostā bija apstājusies lidmašīnu izlidošana un tika traucēta vairāk nekā puse ienākošo lidojumu. Tiek lēsts, ka ikkatrs plašais streiks lidostā Beļģijas ekonomikai izmaksā 25 miljonus eiro.

Pašlaik gan Beļģijā nav noteikti vispārēja streika datumi vasaras mēnešiem, bet vadošās arodbiedrības ir paziņojušas, ka lēmumi par streikošanu vēl tiek apspriesti un pastāv iespēja, ka streiki situāciju Beļģijā varētu ietekmēt oktobrī.

Nīderlandē šīs vasaras sākumā dzelzceļa darbinieku arodbiedrība VVMC aicināja rīkot streiku valsts dienvidos – Dienvidholandes, Zēlandes un Ziemeļbrabantes provincē, bet Nīderlandes dzelzceļa operators NS nolēma apturēt gandrīz visus vilcienu maršrutus, norādot, ka uzturēt vilcienu satiksmi tikai daļā valsts būtu nepraktiski.

Streiks ietekmēja arī starptautiskos vilcienu reisus, taču atsevišķi reisi starp Briseli un Amsterdamu, kā arī starp Ķelni un Amsterdamu tika nodrošināti, informē LETA.

Ar streikiem jārēķinās arī Eiropas ziemeļos. Somijas Aviācijas arodbiedrības (IAU) rīkotais streiks notika 2., 4. un 7. jūlijā, un streika ietekmē Somijas aviokompānija Finnair atcēla aptuveni 900 reisu. Tā, piemēram, piektdien, 4. jūlijā, Finnair atcēla aptuveni 80 reisu un tas ietekmēja aptuveni 8000 pasažieru ceļojumu plānus. Pirmdien, 7. jūlijā, Finnair saistībā ar IAU streiku atcēla aptuveni 100 reisu un tas ietekmēja ceļojumu plānus vairāk nekā 7000 pasažieriem.

Iepriekš streiks, kas notika trešdien, 2. jūlijā, ietekmēja apmēram 7000 pasažieru ceļojumu plānus.

Jāatgādina, ka Helsinki ir ļoti iecienīts galamērķis Rīgas lidostas pasažieriem. No Rīgas lidojumus uz Somiju veic Latvijas aviokompānija airBaltic (uz Helsinkiem, Tamperi un Turku), kā arī Finnair (uz Helsinkiem).

Aģentūra LETA informē, ka piektdien, 4. jūlijā, Rīgas lidostā tika atcelti divi reisi no Helsinku lidostas uz Rīgu, kas bija ieplānoti pulksten 8.30 un 15.55. Tika atcelti arī divi reisi no Rīgas lidostas uz Helsinkiem, kas bija ieplānoti pulksten 8. 55. un 16.35.

Ja Somijas aviācijas nozares darba devēju grupai Palta un IAU neizdosies panākt vienošanos, tad streiki iespējami arī 16., 18., 21. un 23. jūlijā.

Nesaskaņas starp arodbiedrību un darba devējiem ilgst jau kopš janvāra. Vairums Somijas gaisa transporta nozares darba devēju piekrituši atalgojumu palielināt atbilstoši valsts mēroga nolīgumiem, taču arodbiedrība turpina pieprasīt lielāku paaugstinājumu, skaidro LETA.

Gaisa satiksme ir trausla

Jūlija sākumā medijs Politico publicēja rakstu Šovasar draud gaisa satiksmes vadības murgs. Šajā publikācijā Eiropas Lidmašīnu vadītāju asociācijas viceprezidents Pols Roiters pauž viedokli, ka «ikviena vasara kopš kovidpandēmijas ir bijusi vissliktākā vasara».

P. Roiters skaidro, ka aviācijas nedienām ir vairāki iemesli, piemēram, ierobežots skrejceļu skaits, lidostu ietilpības ierobežojumi un tamlīdzīgi.

Politico atzīst: Eiropas politiķi sākuši apzināties, ka gaisa satiksme ir kļuvusi ārkārtīgi trausla un bieži ir pakļauta dažādiem traucējumiem.

«Jau pagājušajā gadā kavēšanās lidojumiem Eiropas aviācijas tīklā bija lielākā 25 gadu laikā, un situācija šogad, visticamāk, vēl vairāk pasliktināsies,» šāgada aprīlī vēstulē transporta nozares ministriem rakstīja Eiropas Komisijas transporta komisārs Apostols Dzidzikosts, ziņo medijs Politico.

A. Dzidzikosts uzskata, ka «lielais pieprasījums rada ievērojamu spiedienu uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, no kuriem daži joprojām cīnās ar personāla trūkumu, kā arī ar kapacitātes trūkumu». Eiropas Komisijas transporta komisārs arī ir aicinājis sākt pieņemt darbā un apmācīt jaunus gaisa satiksmes dispečerus visās lidostās, kurās tas nepieciešams.

Aviokompānijas Ryanair vadība jūlija sākumā paziņoja, ka sliktākie gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzēji kavējumu ziņā ir Francijā, Spānijā, Vācijā, Portugālē un Apvienotajā Karalistē un ka šo valstu transporta nozares ministri nav nodrošinājuši avionozares personāla sagatavošanu.

Saskaņā ar Ryanair apkopotajiem datiem, Francijas gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzēji no 1. janvāra līdz 30. jūnijam izraisīja vairāk nekā 26 000 Ryanair lidojumu kavēšanos, kopumā ietekmējot 4,7 miljonus pasažieru. Sekoja Spānija ar aptuveni 16 500 kavētiem lidojumiem un Vācija ar 7500.

Ryanair vadība šos pakalpojumu sniedzējus nodēvēja par «aizsargātiem valsts monopoliem, kuriem nerūp pasažieri un lidojumu kavēšanās».

Atbildot uz Ryanair vadības pausto kritiku par Francijas gaisa satiksmes kontroli, Francijas Transporta ministrija jūnijā paziņoja, ka «situācija gaisa satiksmes kontrolē ir tikai trešais izplatītākais lidojumu kavēšanās cēlonis Eiropā pēc pašu aviokompāniju problēmām».

Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības iestāde Eurocontrol norāda, ka vēl ir pāragri spriest, vai 2025. gads būs sliktāks nekā pagājušais gads, kad gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības kavējumi sasniedza augstāko līmeni desmit gadu laikā – vidēji 2,13 minūtes uz lidojumu.

Jāpiebilst, ka Ryanair ir aicinājusi Eiropas Savienības institūcijas starptautiskā mērogā reformēt gaisa satiksmes noteikumus.

Streiki un kompensācijas

Kompensācija pienākas, ja: 5 lidojumu pārtrauca aviokompānijas darbinieku streiks 5 lidojums tika aizkavēts par trim stundām vai ilgāk vai atcelts mazāk nekā 14 dienas pirms izlidošanas 5 aviokompānija izlidoja no ES vai nolaidās ES lidostā 5 bija apstiprināta lidojuma rezervācija 5 traucējumi notika pēdējo trīs gadu laikā 5 ja izvēlējāties aizvietojošu lidojumu un jaunais ierašanās laiks būtiski atšķīrās no sākotnējā lidojuma laika

Kompensācija nepienākas, ja streiko 5 lidostas drošības kontroles darbinieki 5 bagāžas apstrādātāji 5 gaisa satiksmes vadības darbinieki 5 streiki notiek politisko nemieru dēļ

Ja lidojums kavējas vismaz par divām stundām aviokompānijai ir pienākums nodrošināt bezmaksas maltīti un atspirdzinājumus Ilgākas kavēšanās gadījumā pasažieriem ir tiesības uz bezmaksas naktsmītni, kā arī transfēru uz lidostu un no tās Avots: Airhelp.com, Myflightright.com

AVIONOZARES streiki šogad jau ir ietekmējuši ceļotāju plānus daudzās Eiropas valstīs, arī tūristu ļoti iecienītajā Francijā. Jūlija sākumā Francijas lidostās gaisa satiksmes dispečeru streika dēļ tika atcelti daudzi avioreisi. Ar streikiem jārēķinās arī turpmāk.