Avots: Leta

Reklāma


Latvijā jūlijā visvairāk viesu bijis no Lietuvas, Vācijas un Somijas

LATVIJĀ un visā Baltijā tūrisma sezonas centrālais mēnesis ir jūlijs, un tieši pēc jūlija datiem var spriest, kāda ir situācija viesmīlības industrijā.

Šāgada jūlijā Latvijas tūristu mītnēs nakšņoja 405,6 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 1,2% vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Tūristu mītņu vidējais numuru noslogojums šāgada jūlijā bija 60,9% (kritums par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar 2024. gada jūliju), Rīgā – 69,2% (kritums par 1,1 procentpunktu).

Saskata atšķirīgas problēmas

Šāgada jūlijā Latvijas tūristu mītnēs nakšņojušo viesu vidū 58% jeb 235,1 tūkstotis bija ārvalstu ceļotāji, un tas ir par 0,9% mazāk nekā 2024. gada jūlijā. Visvairāk ārvalstu viesu šāgada septītajā mēnesī bija ieradušies no Lietuvas (42,7 tūkstoši), Vācijas (28,2 tūkstoši), Somijas (27,2 tūkstoši), Igaunijas (26,4 tūkstoši) un Polijas (11,6 tūkstoši), vēsta CSP un īpaši uzsver, ka būtiski – par 17,3% – pieaudzis tūristu skaits no Polijas. Vairāk nekā puse – 55,7% – ārvalstu viesu izvēlējās nakšņot Rīgā. Jūrmalā nakšņoja 11,9% ārvalstu ceļotāju, Liepājā – 4%. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis, un, raugoties ilgtermiņā, uzturēšanās laiks būtiski nemainās.

Tūrisma nozares pārstāvji, vērtējot jūlija statistikas datus, akcentē atšķirīgus aspektus.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš sociālajā tīklā Facebook.

com paudis viedokli, ka, iespējams, daļa ārvalstu tūristu paliek ārpus oficiālās statistikas. Varētu būt, ka «ir īstermiņa īres dzīvokļi un citas apmešanās vietas, kuru faktiski apkalpotais tūristu skaits neparādās statistikas datos. Šāda situācija, ja tā tiešām ir, var liecināt par divām lietām. Pirmkārt, daļa faktisko Latvijas tūristu nav tāds klientu segments, kādu to vēlamies redzēt. Un, otrkārt, Rīgas gadījumā – tā ir nenomaksāta tūristu nodeva, kas nepapildina pilsētas mārketinga budžetu un neļauj tikt pie lielāka uzrāviena », uzsver Ē. Lingebērziņš.

Savukārt Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš gan sociālajos tīklos, gan tūrisma nozares portālos, gan aģentūrai LETA norādījis, ka trūkst mērķtiecīga mārketinga ārvalstu tūristu ieinteresēšanai par Latviju.

«Kamēr Lietuva un Igaunija agresīvi investē tūrisma mārketingā, veido jaunus transporta savienojumus un piesaista starptautiskus pasākumus, Latvija stagnē un zaudē konkurētspēju,» uzskata A. Kalniņš. LVRA prezidents arī jau atkārtoti ir veltījis pārmetumus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, paužot, ka tās uzdevums ir piesaistīt jaunus tūristus, «nevis sabiedrībai pasniegt pozitīvus stāstus par ilgāku uzturēšanos, noklusējot, ka kopējā ārvalstu viesu plūsma samazinās».

Bankas Citadele ekonomists Kārlis Purgailis, pamatojoties uz CSP datiem, gan ļoti optimistiski norāda, ka šis gads Latvijas tūrisma nozarei «jau tagad iezīmējas kā ļoti veiksmīgs un, visticamāk, 12 mēnešu griezumā tiks sasniegts lielākais tūristu skaits pēdējo desmit gadu laikā».

Tūrisma industrijas pārstāve, kura Latvijā strādā ar ceļotājiem no Dienvideiropas, neformālā sarunā Dienai sacīja, ka šos ceļotājus sajūsmina Vecrīga un Rundāles pils, bet intereses uzturēties Latvijā ilgāku laiku un apskatīt mūsu valsts reģionus nav. Arī vairāki citi tūrisma nozares pārstāvji ir norādījuši, ka jau gadiem rietumvalstu un Dienvideiropas tūristu iecienīts maršruts ir vidēji septiņas līdz desmit dienas ilgs ceļojums pa visām trim Baltijas valstīm, īpašu uzmanību pievēršot galvaspilsētām Rīgai, Tallinai un Viļņai.

Mazāk no Somijas, vairāk no Latvijas

Igaunijas tūristu mītnēs jūlijā viesu skaits bija tuvu 502 tūkstošiem, un viņu vidū bija 278 tūkstoši ārvalstu viesu.

To rāda Igaunijas Statistikas biroja, kas strādā ar zīmolu Statistics Estonia, dati. Spriežot pēc šiem datiem, Igaunijai tiešām ar tūrismu veicas labāk nekā Latvijai.

2025. gadā Igaunijā ārvalstu tūristu skaits ir pieaudzis gandrīz katru mēnesi. Šāgada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, ārvalstu tūristu skaits ir palielinājies par 2%, skaidro Igaunijas Statistikas biroja vadošā analītiķe Helga Laurmā.

Igaunijas tūrisma jomai raksturīga iezīme ir, ka ievērojamu ārvalstu ceļotāju īpatsvaru veido viesi no Somijas.

Šāgada jūlijā Igaunijas tūristu mītnēs nakšņoja 118 tūkstoši ceļotāju no Somijas, un tas ir vairāk nekā 42% no ārvalstu viesu kopskaita.

Pēdējā laikā gan Igaunijas tūrisma industrijas pārstāvji pauž bažas par Somijas viesu skaita kritumu. Šāgada jūlijā, salīdzinot ar jūliju pērn, Somijas viesu skaits Igaunijā ir samazinājies par 7%. Visai būtisku Somijas tūristu skaita kritumu – pat par 19% – šāgada septītajā mēnesī, salīdzinot ar atbilstošo mēnesi pērn, ir piedzīvojusi Tallina.

«Šovasar Tallinā notika daudzi starptautiski pasākumi.

Iespējams, daļa Somijas tūristu pārāk vēlu sāka meklēt naktsmītnes, Tallinā viesnīcas jau bija rezervētas, un tāpēc somiem nācās nakšņot ārpus galvaspilsētas. Uz to norāda Somijas tūristu skaita pieaugums Tallinas tuvumā, Harju apriņķī,» Igaunijas medijam ERR ir skaidrojusi Igaunijas Biznesa un inovāciju aģentūras tūrisma virziena vadītāja Anneli Lepa. Tiek arī uzsvērts, ka Igaunijā cenas vairs nav ievērojami zemākas, salīdzinot ar Somiju, līdz ar to somi nevar cerēt uz lētu ceļojumu pa kaimiņvalsti. Pēc A. Lepas sacītā, jūlijā Pērnavā naktsmītņu cenas bijušas pat augstākas nekā Helsinkos.

Jāpiebilst, ka, pēc Statistics Estonia datiem, vidējā cena par vienu tūristu mītnē pavadītu nakti Igaunijā jūlijā bija 56 eiro vienai personai. Tas ir par 14% vairāk nekā pērn jūlijā un par 40% vairāk nekā 2019. gada septītajā mēnesī.

Pēc oficiālajiem statistikas datiem, Igaunijā naktsmītņu vidējā noslodze jūlijā bija 59%, tātad līdzīga kā Latvijā.

Igaunijas spa viesnīcu vadītājs Andruss Aljass medijam ERR gan ir optimistiski sacījis, ka par viesu skaitu nevar sūdzēties un tūristi, viņu vidū arī viesi no Somijas, uz Pērnavu dodas, lai izbaudītu atpūtu pludmalē un kūrorta piedāvātās iespējas, nevis tikai cerot uz zemām cenām.

Tūristi no Latvijas Igaunijā ir otra nozīmīgākā viesu grupa pēc tūristiem no Somijas.

Šāgada jūlijā mūsu ziemeļu kaimiņvalsts tūristu mītnēs uzturējās 24 tūkstoši viesu no Latvijas, kas ir par 10% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

To, ka Igaunija ir ļoti interesants ceļojumu galamērķis, Latvijas iedzīvotāji atklāja kovidpandēmijas laikā, kad tālāki ceļojumi bija ierobežoti, mudina ņemt vērā A. Lepa. Ir arī novērots, ka senāk latvieši bija iecienījuši Igaunijas dienvidu pilsētas Pērnavu un Tartu, bet tagad ir atklājuši arī Tallinas pievilcību. Jāpiebilst, ka gan Dienas novērojumi, gan vairāku Latvijas ceļotāju sacītais liecina, ka ļoti interesanti ir Tallinas atjaunotie kvartāli, piemēram, Rotermanni kvartāls, Kalamaja, Noblesnera ostas kvartāls, Telliskivi radošā pilsētiņa, kā arī pastaigu promenāde, kas ved gar jūras piekrasti no Tallinas centra uz Piritas rajonu.

Igaunijas tūrisma nozare lepojas arī ar to, ka šāgada jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, Vācijas tūristu skaits audzis par 20% un sasniedzis 22 tūkstošus, Lietuvas tūristu skaits palielinājies par 18% un sasniedzis 12 tūkstošus, bet ASV tūristu skaits audzis pat par 35% un rezultātā pārsniedzis desmit tūkstošus, informē Statistics Estonia.