Avots: Leta

Reklāma


Tirgus kā vērtība Latvijas mērogā būtu īpaši jākopj. Kā to darīt vislabāk – sanākšanā kopīgi prātoja tirgus pārstāvji no dažādiem Latvijas novadiem.

Pirms valsts svētkiem Kalnciema kvartālā tika rīkota pirmā Latvijas tirgu konference.

Lai veidotu sadarbību un atvieglotu gan tirgu organizēšanu, gan zemnieku dalību tajos un vienlaikus attīstītu lēnā tūrisma piedāvājumus uz tirgiem kā jau esošiem kultūras un uzņēmējdarbības mezgliem, pirmā Latvijas tirgu konference pulcēja vairāk nekā 70 tirgu pārstāvjus, zemniekus, mājražotājus, pašvaldību pārstāvjus un tūrisma nozares ekspertus, kuri dalījās ar savu pieredzi, izaicinājumiem un iedvesmas stāstiem.

Vajagot stratēģiju un tirgus mēru

Diskusiju laikā par to, kā attīstīt vietējos tirgus, izskanēja dažādas idejas un ierosinājumi, piemēram, Eiropas arhitektūras politikas eksperte Ieva Zībārte pauda viedokli, ka Latvijai vajadzētu savu tirgu mēru, līdzīgi kā nakts mēru, ko savulaik plānoja ieviest Rīgas dome, pilsētas nakts dzīves uzlabošanai. Savukārt Valmieras zemnieku tirgus REKO, kurš darbojas pēc principa “no dobes uz galda”, koordinatore un pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Guna Ķibere norādīja, ka valstij būtu nepieciešama nacionālā tirgu attīstības stratēģija: “Tirgus ir Latvijas kultūrvēsturiskā vērtība, tāpēc ir jādomā, kā tos saglabāt, kā piesaistīt finansējumu, īpaši mazpilsētām, kā veidot zemnieku un ražotāju kooperāciju, kas būtu izdevīga visai sabiedrībai.” Straupes “Slow Food” tirdziņa vadītāja Astrīde Rozīte atzina, ka ļoti svarīgi, lai produkciju tirgotu pats tās ražotājs, kas pircējam zina pastāstīt, kā produkts ir audzēts un kā to vislabāk var izmantot. Tāpēc Straupes tirdziņā tiekot veikta ļoti rūpīga tirgoties gribētāju atlase.

Tirgus – pašvaldību spogulis

Savukārt Āgenskalna tirgus vadītājs Jānis Petkēvičs ir gandarīts, ka Āgenskalna tirgus ir kļuvis par apkaimes centru un tūrisma galamērķi, kā arī vietu, kurā var eksperimentēt ar jaunām biznesa idejām. “Tirgus ir dzīvs organisms. Cilvēki iet uz tirgu, ne tikai lai iepirktos un nodegustētu jaunas garšas, bet arī lai satiktu kaimiņus. Tirgus ir stāsts par latvietību, par kopā būšanu, par kopienu spēku,” uzsver kustības “Mālpils iedvesmo” aktīviste un Mālpils tirdziņa vadītāja Kristīne Jonīte-Jurkēviča. Laikā, kad cilvēki arvien biežāk dodas iepirkties uz lielveikaliem, tirgus vadītāji sagaida lielāku vietvaru atbalstu, norādot, ka tirgus ir ikvienas pašvaldības spogulis.

Radīts digitāls ceļvedis

Konferences ietvaros tika arī atklāts pirmais nacionāla mēroga digitālo tirgu ceļvedis (“tirguscelvedis.lv”), kas vienkopus apvieno vairāk nekā 80 tirgus, tirdziņus, saimniecības un dažādas pārtikas iniciatīvas.

Tā ir vieta, kur cilvēki var uzzināt, kur un kad notiek tirgi, iepazīt vietējos ražotājus un atrast tuvāko vietu, kur iegādāties pārtiku tieši no zemniekiem. Ceļveža veidotāji – Āgenskalna tirgus un Kalnciema kvartāla komanda, kas jau vairāk nekā 15 gadus attīsta tirgu un kopienu kultūru Latvijā, lēš, ka pirmā darbības gada ietvaros šis digitālais rīks sasniegs simts tūkstošus apmeklētāju. “Ceļvedis izveidots, lai atbalstītu gan vietējos zemniekus, gan veicinātu vietējas un sezonālas pārtikas pieejamību pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai. Cilvēki varēs ērti plānot maršrutus, uzzināt, kur iegādāties sezonālus produktus un citus vietējos piedāvājumus – piemēram, uz kuru saimniecību doties ogu pašlasīšanā vai kur notiek zemnieku tirgi, par kuriem zina tikai vietējie,” sola tirgu kustības iniciatore, Kalnciema kvartāla un Āgenskalna tirgus attīstības stratēģe Una Meiberga. Vienlaikus tajā tiks apkopotas daudzveidīgas vietējās pārtikas iniciatīvas un sludinājumi -no tiešās pirkšanas līdz jaunākajām pārtikas piegādes iespējām Latvijā, kā arī tiks popularizēti tirgi kā lēnā tūrisma galamērķi. Tāpat “tirguscelvedis.lv” tiks publicēti tematiskie raksti ar stāstiem un aktualitātēm. “Gan tirgu organizatori, gan mazie ražotāji ir aicināti līdzdarboties platformas uzturēšanā un informācijas apritē. Tā ir ilgtermiņa iniciatīva ar līdzdalības iespējām – ceļvedis tiks pastāvīgi papildināts ar jauniem tirgiem, idejām un iespējām visā Latvijā un vēlāk arī Baltijas mērogā,” teic U. Meiberga.

Iniciatīva tiek īstenota ar Lauku atbalsta dienesta un Zemkopības ministrijas finansējumu, Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansējumu programmas “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” atbalstu, kā arī ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu.

Attīstīs tirgus tūrismu

Tirgus ceļvedī šobrīd apkopotie Latvijas tirgi un tirdziņi pārstāv gan galvenos pilsētu tirgus, gan reģionālās un sezonālās iniciatīvas. Tajā iekļauti pastāvīgie pilsētu tirgi, piemēram, Kuldīgas, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Siguldas, Cēsu, Saldus, Ventspils, Rēzeknes, Daugavpils, Ogres, Līvānu, Āgenskalna tirgus un dažādi citi Rīgas tirgi, kā arī specializētie un mājražotāju tirdziņi – “Slow Food Straupe”, REKO Valmiera, “Māras tirgus”, Kalnciema kvartāla tirgus, Zaļais tirdziņš Gulbenē un daudzi citi. Ceļvedī tiks izcelti arī tematiskie un sezonālie tirgi, tostarp Miķeļdienas gadatirgi, kā arī Ziemassvētku tirdziņi Vērmanes dārzā, Mežaparkā, Ādažos, Kuldīgā, Ikšķilē, Baldonē un citās pilsētās Latvijā, Brīvdabas muzeja amatniecības tirgus, Jāņu tirgi, Stādu tirgi u. c. Savukārt krāmu un senlietu tirgus kultūru pārstāv Āgenskalna tirgus “Krāminieks”, Rīgas krāmu tirgus Spīķeros, Biķernieku Senlietu tirgus, Alūksnes krāmu tirdziņš, Daugavpils cietokšņa tirgus, bet vietējās kopienas tirdziņu vidū izceļas “Mālpils iedvesmo” biedrības rīkotie svētdienas tirdziņi, Skultes, Inčukalna, Aizkraukles, Kārsavas, Viļānu, Saulkrastu u. c. tirdziņi. Tirgus varēs atrast gan pēc lokācijas, gan tirgus veidiem – brīvdabas vai iekštelpu, kā arī piedāvātās produkcijas klāsta. “Tirgus ceļvedis palīdzēs attīstīt tirgus tūrismu, kam ir liels potenciāls nākotnē,” atzīst Kristīne Jonīte-Jurkēviča. Šobrīd ceļvedī informācija gan ir tikai latviešu valodā, bet tā izveidotāji sola, ka drīzumā tā būs arī angļu valodā.

Straupes “Slow Food” tirdziņa nevīstošā popularitāte pierāda, ka tradicionālajai tirgus kultūrai ir attīstības potenciāls arī mūsdienās. Viena no panākumu atslēgām esot rūpīga tirgoties gribētāju atlase – svarīgi, lai produkciju tirgotu pats tās ražotājs, kas pircējam zina pastāstīt, kā produkts ir audzēts un kā to vislabāk var izmantot.

“Tirgus ir dzīvs organisms. Cilvēki iet uz tirgu, ne tikai lai iepirktos un nodegustētu jaunas garšas, bet arī lai satiktu kaimiņus. Tirgus ir stāsts par latvietību, par kopā būšanu, par kopienu spēku,” uzsver kustības “Mālpils iedvesmo” aktīviste un Mālpils tirdziņa vadītāja Kristīne Jonīte-Jurkēviča.