Sliktā stāvoklī esošais ceļa Malta-Kaunata posms ir ļoti svarīgs Rāznas Nacionālā parka (RNP) un apkārtnē esošo tūrisma objektu attīstībai, otrdien šāda pozīcija izskanēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē.

Parlamentārieši otrdien izskatīja divas vēstules no Latgales, kurās tika lūgts atbalsts ceļu stāvokļa uzlabošanai.

Ludzas novada iedzīvotāji vēstulē norāda uz kritisko valsts ceļa Zvirgzdene-Bērzgale-Briņģi posmu. Tas katru pavasari tiekot izdangāts un neesot izbraucams, radot draudus satiksmes drošībai.

“Lielās automašīnu kustības dēļ vasaras sezonā esam spiesti dzīvot putekļu mākonī, kas ļoti ietekmē mūsu veselību. Mūsu saimniecības nevar ražot normālu produkciju, jo visu gadu gan pļavas, gan dārzu klāj liela putekļu kārta, kas nodara mums lielus zaudējumus,” vēstulē raksta iedzīvotāji un lauksaimnieki.

Ceļš esot svarīgs arī tiem, kas vasarā vēlas nokļūt uz atpūtas bāzi un pludmali Cirmas ezera krastā.

Sēdē tostarp izskanēja aicinājums šo ceļa posmu pārņemt Ludzas novada pašvaldībai, jo tai jau ir līdzīga pieredze. Pašvaldības pārstāvji sēdē nepiedalījās, tāpēc viņu viedoklis šajā jautājumā nav zināms.

Tāpat sēdē izskatīta Rēzeknes novada Uzņēmēju konsultatīvās padomes vēstule par ceļa Malta-Kaunata 6,5 kilometru garo posmu Veczosna-Lipuški. Tā stāvoklis esot būtiskas kavēklis tūrisma nozares attīstībai ap Rāznas ezeru un pilnvērtīgai RNP teritorijas izmantošanai.

“Mēs, uzņēmēji, esam ķīlnieki šajā situācijā,” sēdē sacīja konsultatīvās padomes vadītāja Lienīte Litavniece, skaidrojot, ka tūristi izvēlas braukt uz vietējo “tūrisma magnētu” Lūznavas muižu, bet tālāk, uz Mākoņkalnu un citiem objektiem nebrauc tieši sliktā ceļa stāvokļa dēļ.

Arī Latgales Tūrisma asociācijas speciāliste Laura Spundere uzsvēra, ka RNP ir nevis novada vai Latgales, bet nacionālā līmeņa objekts. “Bet lielie tūristu autobusi pa šādiem ceļiem nebrauc,” atzina viņa.

“Nav runa par mūsu iegribām, bet gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu,” sacīja novada pašvaldības Kaunatas apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Aleksāns.

Uzklausot Latgales pārstāvjus, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta vadītājs Tālivaldis Vectirāns sacīja, ka, “kod, kurā pirkstā gribi, sāpēs visa roka”. “Ja viens ceļš tiek remontēts, cits netiks remontēts,” uz līdzekļu nepietiekamību norādīja ministrijas pārstāvis.

Sēdē arī izskanēja, ka tūrisma objektu pieejamība, veidojot ceļu attīstības stratēģiju un kritērijus finansējuma piešķiršanai, netiek vērtēta. Tāpēc pašvaldību pārstāvji, iedzīvotāji un nevalstiskais sektors tika aicinātas vērsties pie politikas veidotājiem, lai aktualizētu kritērijus, jo pašlaik abi sēdē minētie ceļu posmi neatbilst tādiem kritērijiem, lai valsts varētu ieguldīt līdzekļus to atjaunošanā.