Vai esi sapņojis uzkāpt īstā vulkānā?
Es esmu! Vai man ir iepriekšēja pieredze kalnos vai vulkānā kāpšanā? Nē!
Tieši alkas pēc jaunām, nebijušām izjūtām bija iemesls, kādēļ janvāra vidū izvēlējāmies doties uz lielāko no septiņām Kanāriju salām – Tenerifi.
Iesākumā daži fakti par Teides vulkānu:
- Teides vulkāns (tulkojumā ‘Sniega kalns’) ir augstākā Spānijas virsotne, tā augstums ir 3718 metri un vulkāns sastāv no diviem krāteriem – lielākais no krāteriem diametrā sasniedz ap 15kilometriem
- Teide ir 3.augstākais vulkāns pasaulē un sadala Tenerifi divās klimatiskajās joslās
- Runā, ka Teides vulkāna izvirdumu 1492.gadā savām acīm pieredzēja pats Kristofors Kolumbs, kas tajā laikā kuģoja garām Tenerifei
- Neskatoties uz to, ka Teide šobrīd tiek uzskatīts par apdzisušu vulkānu, tomēr zinātnieki neizslēdz iespēju, ka tas varētu izvirst atkārtoti
- Sākotnējie Tenerifes iedzīvotāji gauči Teidi uzskatīja par svēto kalnu un vietu, kur mīt pats velns 🙂
- Teide ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā un to ik gadu apmeklē ap 3 miljoniem tūristu
par sastapšanos ar Teidi
Neskatoties uz to, ka mūsu viesnīcas atradās vien 40 kilometru attālumā, brauciens pa serpentīniem līdz nacionālajam parkam aizņēma apmēram pusotru stundu – ceļš bija šaurs, ļoti kalnains un serpentīni šķietami izaicināja ikvienu ceļotāju pārbaudīt savas auto vadītāja spējas.
Kā ‘punkts uz i’ bija divu karstasinīgu spāņu automašīnu sadursme šaurākajā serpentīnu posmā, kuras dēļ bijām spiesti pavadīt vēl papildus stundu automašīnā, iestrēguši pašā nekurienes vidū. Trakoti skaistā nekurienes vidū. 🙂
Kā jau iepriekš minēju, Teides vulkāns atrodas 3,7 tūkstoš metru augstumā virs jūras līmeņa un interesentiem ir dota iespēja doties līdz pat vulkāna virsotnei (tiesa, lai uzkāptu pēdējos 200 metros, ir jāsaņem īpaša atļauja, ko var izdarīt šeit, ir ieviest arī limits – dienā Teides virsotni var sasniegt vien 100 cilvēku).
Nacionālā parka teritorija priecē ar fantastikas filmu cienīgiem skatiem – ikviens var sajusties kā daļa no filmas Miljons gadu pirms mūsu ēras vai Pērtiķu planēta (jā, šīs un vēl daudzas citas filmas ir uzņemtas tieši šeit).
Ja vēlies izbaudīt vulkānisko ainavu visā tās krāšņumā, nodrošinies ar ūdeni, ērtiem apaviem un dodies sasniegt virsotni pa kādu no takām, savukārt mierīgāka dzīvesveida piekritējiem piemērots būs trošu vagoniņš (cable car), kas kursē visas dienas garumā (cena 27Eur) un Tenerifes augstāko virsotni Tu sasniegsi vien dažu minūšu laikā.
Mūsu izvēle krita par labu kāpienam Teides virsotnē pašu spēkiem – nacionālajā parkā ir dažāda garuma un sarežgītības takas, taka ar nosaukumu Telesforo Bravo, ko izvēlējāmies mēs, ved līdz pat Teides virsotnei un ir 10 kilometrus gara, vienīgi jārēķinās, ka stāvais kāpiens augšup var aizņemt līdz pat 2,5 stundām. Teikšu atklāti, kāpiens virsotnē bija viens no grūtākajiem un elpu aizraujošākajiem manā dzīvē – ja Teides pakājē janvāra beigās bija +22 grādi, tad jau ierodoties Teides nacionālā parka teritorijā temperatūra krietni pazeminājās un devītajā takas kilometrā tā bija noslīdējusi jau līdz +10 grādiem. Jā, pēkšņi no mūžīgās Tenerifes vasaras bijām nonākuši tipiskajā Latvijas pavasarī, nepieradinātās dabas ieskauti, plus vēl pārsimts metrus virs mākoņiem.
Teides virsotni sasniedzām pēc aptuveni 2 stundām. Pēdējos 200 metrus varējām šķērsot uzrādot iepriekš saņemtu atļauju un mums paveicās, jo Teides virsotni vēl neklāja sniegs, kas janvārī Tenerifes augstākajā virsotnē ir bieža parādība. Protams, gandarījums, sasniedzot virsotni, bija vārdiem neaprakstāms – pēkšņi vairs nejutām ne sāpošās kājas, ne nogurumu, kā arī apziņa, ka atrodamies krietnu gabalu virs mākoņiem, nenoliedzami cēla spārnos.
Ja man jautātu, vai bija viegli uzkāpt vulkānā, es teiktu, ka nē (lasīt – neesmu pieredzējis kalnos/vulkānos kāpējs un citam tas noteikti būtu easy game), tomēr – ja man prasītu, vai bija to vērts, es viennozīmīgi atbildētu, ka jā! Teide, es vēl noteikti atgriezīšos. 🙂
Lai izdodās!
