Ventspils ir ģimenēm draudzīga pilsēta, kurā tiek domāts gan par ventspilnieku ģimeņu ērtībām, gan par to, lai ģimenes no citām pilsētām un valstīm varētu interesanti pavadīt brīvo laiku. Ventspils ir īpaša ar to, ka šeit līdzās pastāv moderna osta, inovatīvas ražotnes un skaista pludmale, kas kopš 1999. gada ir apbalvota ar Zilo karogu, kas simbolizē sakoptību un drošību.

Ventspils Dienvidu mols

ventspils dienvidu mols

Attēls: Gatis Vilbrants

Dienvidu piestātnē ir promenāde ar skatu platformu blakus bākai. Piestātne tika uzbūvēta 1905. gadā pēc būvinženiera M. Šistovska projekta. Promenāde ir ideāli piemērota pastaigām, lai vērotu rietošo sauli, vētrainās jūras spēku un milzīgos kuģus, kas piestāj ostā.

Blakus autostāvvietai pie Dienvidu mola ir uzstādīta jūras kuģu – zvejas kuģu “Azova” un “Grots” – ekspozīcija. Turpat atrodas arī 4 m augsts krēsls, kas veidots no enkuru trosēm. No skatu torņa 19 metru augstumā virs jūras līmeņa var aplūkot jūru, ostu un pilsētu, izmantojot speciālu spoguli.

Užavas bāka

Užavas bāka

Attēls: O. Jura

Užavas bāka, kas atrodas Baltijas jūras Latvijas piekrastē. Bāka atrodas izolētā vietā, uz 28 metrus augstas smilšu kāpas, ko pastāvīgi apdraud Baltijas jūras viļņu erozija. Šī iemesla dēļ 1910. gadā tika uzbūvēts pirmais krasta nostiprinājums – blīva guļbaļķu siena, lai nodrošinātu bākas atrašanās vietu. Vēlāk tika uzstādīti egļu grozi, kas piepildīti ar granti, un lieli laukakmeņi, lai absorbētu viļņu enerģiju. Pašlaik bākas pamatni aizsargā klinšu bruņas. Sākotnējo Užavas bākas torni sagrāva artilērijas šāviņi Pirmā pasaules kara laikā. 19 metrus augstais tagadējais bākas tornis tika pabeigts 1925. gadā. Uz blakus esošās meteoroloģiskās lāpas uz bākas kupola jumta ir 1924. gada uzraksts, kas iezīmē bākas celtniecības darbu sākumu.

Ventspils jaunrades nama planetārijs un observatorija

ventspils observatorija

Attēls: Juris Presņikovs

  1. gadā celtais Latviešu biedrības nams tagad ir atjaunots, un tajā atrodas Ventspils Skolēnu jaunrades nams. Ēkā joprojām saglabājusies galvenā zāle, kas Ventspilī ir pazīstama ar savu lielisko akustiku un var uzņemt līdz 320 cilvēkiem. 

Jaunajā planetārijā apmeklētāji var ne tikai vērot Sauli un citas zvaigznes, bet arī skatīties trīsdimensiju filmas par dažādām tēmām – dabas dzīve, okeāna dzīles, kosmoss. Radošuma namā atrodas arī observatorija, kas aprīkota ar digitālo teleskopu elpu aizraujošu planētu izpētei. Pat pagalms ir kļuvis par pilsētas ceļu tīkla reprodukciju ar visām gājēju pārejām, luksoforiem un zīmēm, lai izglītotu bērnus un atgādinātu pieaugušajiem par satiksmes drošību.

Planetārija kupola izmērs ir 8 metri diametrā, un tajā var atrasties līdz 40 cilvēkiem. Izrādes ilgst 35-45 minūtes, un tās notiek katru dienu. Observatorijā atrodas augstas kvalitātes teleskops, caur kuru var vērot Sauli un dažādas planētas. Teleskops ir aprīkots ar labākajiem saules filtriem Latvijā.

Ostas ielas promenāde 

ostas ielas promenāde

Attēls: Ventspils TIC

Līdz 20. gadsimta vidum šeit atradās ostu noliktavas jeb tā sauktie “spīķeri”. Tagad šeit atrodas Ostas ielas promenāde, saukta arī par Ventmalu, ar vairākiem ievērojamiem tūrisma objektiem – Livonijas ordeņa pili, ekskursiju kuģīti “Hercogs Jēkabs”, pieminekli Kr. Valdemāram un figurālā puķu dobe “Mārītes”.

Jauno Ostas ielas promenādi pievilcīgu padara arī īpaši izstrādātas un izvēlētas apgaismes laternas un ietves, kas veidotas no dažāda veida pievilcīga bruģakmens seguma, tostarp klinkera bruģakmens veloceliņa.

Piejūras brīvdabas muzejs

Piejūras brīvdabas muzejs

Attēls: D. Maslennikovs

Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs piedāvā informāciju par zvejniecības attīstību un plašu dažādu laivu un enkuru ekspozīciju. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 24 000 eksponātu, kas izvietoti telpās un ārpus tām. Muzeja iekštelpu eksponāti informē par zvejniecības nozares attīstības galvenajiem posmiem, parādot tās attīstību ar visu veidu zivju ķeršanas rīkiem un dažādām laivu izgatavošanas metodēm.

Četrus hektārus plašais āra laukums veltīts Kurzemes reģiona zvejniecības tradīcijām, kurā izsekota zvejas laivas attīstība kopš 18. gadsimta un apskatāmas vietējām tautām raksturīgās zvejnieku mājas, 19. gadsimta pēdējā ceturkšņa latviešu zemnieka Smiltnieku dzīvojamā māja, vējdzirnavas, klēts, šķūnis, virtuves māja, kalve, kūpinātava, kūpinātava, tīklu šķūnis un citas etnogrāfiskas celtnes.

Nedēļas nogalēs var vērot, kā kalējs un audēja praktizē savu amatu.

Ventspils ir pilsēta, kas neatstās jūs vienaldzīgus! Tā ir kā maza valsts valstī. Lai sajustu Eiropas elpu, nav jādodas ārpus Latvijas – Ventspilī, kur pat laiks tiek skaitīts citādāk un kur puķes uzplaukst agrāk nekā citviet Latvijā, un atpūtnieki var izbaudīt vieglu pastaigu pa pilsētas bruģētajām ielām.